Vingrošana ir atslēga uz labu fizisko formu. Ar pareizu vingrošanu mēs varam uzlabot savu fizisko sagatavotību, uzlabot imunitāti un novērst slimības. Šajā rakstā tiks aplūkota vingrošanas ietekme uz veselību un sniegti praktiski padomi par vingrošanu, lai mēs kopā varētu gūt labumu no veselīgas kustības!
Pirmkārt: vingrošanas priekšrocības
1. Uzlabojiet sirds un plaušu darbību: Regulāra aerobika var uzlabot sirds un plaušu darbību, palielināt ķermeņa izturību un spēju mazināt nogurumu.
2. Svara kontrole: Vingrošana palīdz sadedzināt kalorijas un kontrolēt svaru, vienlaikus samazinot ar aptaukošanos saistītos veselības riskus.
3. Stiprināt imunitāti: Vingrošana var uzlabot organisma imunitāti un mazināt slimības.
4. Uzlabot garīgo veselību: Vingrošana var mazināt stresu un spriedzi organismā, uzlabot garīgo veselību un palielināt laimes sajūtu.
Otrkārt: praktiski vingrinājumu padomi
1. Aerobikas vingrinājumi: vismaz 150 minūtes nedēļā jāveic aerobikas vingrinājumi, piemēram, ātra iešana, skriešana, peldēšana utt., kas palīdz uzlabot sirds un plaušu darbību.
2. Sirdsdarbības ātrumu var izmantot, lai mērītu vingrinājumu intensitāti. Atkarībā no maksimālā sirdsdarbības ātruma procentuālās daļas, sirdsdarbības ātrumu var iedalīt piecās daļās, kuras var iedalīt iesildīšanās un relaksācijas zonā, tauku dedzināšanas zonā, glikogēna patēriņa zonā, pienskābes uzkrāšanās zonā un ķermeņa robežu zonā:
①Ielidšanās un relaksācijas zona: Sirdsdarbības ātrums šajā zonā ir 50–60 % no maksimālā sirdsdarbības ātruma. Ja kāda cilvēka maksimālais sirdsdarbības ātrums ir 180 sitieni/minūtē, iesildīšanās un relaksācijas laikā nepieciešamajam sirdsdarbības ātrumam jābūt no 90 līdz 108 sitieniem/minūtē.
②Tauku dedzināšanas zona: Šīs zonas sirdsdarbības ātrums ir no 60% līdz 70% no maksimālā sirdsdarbības ātruma, un šī zona galvenokārt paredzēta enerģijas nodrošināšanai vingrinājumiem, sadedzinot taukus, kas var efektīvi samazināt taukus un palīdzēt samazināt svaru.
③Glikogēna patēriņa zona: Sirdsdarbības ātrumam šajā zonā jābūt 70–80 % no maksimālā sirdsdarbības ātruma, šajā laikā to darbina ogļhidrāti.
4. Pienskābes uzkrāšanās zona: Sirdsdarbības ātrumam šajā zonā jābūt 80–90 % no maksimālā sirdsdarbības ātruma. Uzlabojoties sportista fiziskajai sagatavotībai, treniņu apjoms attiecīgi jāpalielina. Šajā laikā treniņam ir jāieiet pienskābes uzkrāšanās zonā, lai uzlabotu sniegumu, tāpēc aerobie vingrinājumi jāaizstāj ar anaerobo vingrinājumu, lai veicinātu pienskābes uzkrāšanos.
5. Fiziskās robežas zona: Sirdsdarbības ātrums šajā zonā ir no 90% līdz 100% no maksimālā sirdsdarbības ātruma, un daži sportisti var pat pārsniegt teorētisko maksimālo sirdsdarbības ātrumu.
3. Spēka treniņš: Mērena spēka treniņa veikšana, piemēram, svaru celšana, atspiešanās utt., var palielināt muskuļu spēku un izturību.
4. Lokanības un līdzsvara treniņš: joga vai tai či un citi treniņi var uzlabot ķermeņa lokanību un līdzsvara spējas, novērst kritienus un citus nejaušus savainojumus.
5. Komandu sporta veidi. Dalība komandu sporta veidos var uzlabot sociālo mijiedarbību, iegūt jaunus draugus un palielināt sporta prieku.
Vingrošana ir atslēga uz labu fizisko formu. Ar pareizu vingrošanu mēs varam uzlabot savu fizisko sagatavotību, stiprināt imunitāti un novērst slimības. Vingrošana arī uzlabo garīgo veselību un laimi. Sāciet jau tagad! Būsim veselības kustības ieguvēji!
Publicēšanas laiks: 2024. gada 2. augusts
